Lielā nātre ir daudzgadīgs, liels (garums 60-170 cm) nātru dzimtas lakstaugs. Bieži sastopama mitrās, barības vielām bagātās augsnēs, it īpaši susinātās kūdras augsnēs, kas bagātīgas ar slāpekli. Lielajai nātrei uz lapām un stublājiem ir dzeļmatiņi, kas, nonākot saskarē ar cilvēku vai citiem dzīvniekiem, injicē ādā histamīnu un citas ķīmiskas vielas, radot dedzinoši sāpīgas sajūtas. Šī iemesla dēļ svaigas nātres neēd dzīvnieki. Cilvēki šo sugu plaši izmanto kopš seniem laikiem – ar nātrēm var pērties uz pirts lāvas vai paberzēt ar tām sāpošās locītavas un muguru. Nātres kairina, uzlabojas asinsrite, un sāpes mazinās. Lielo nātru jaunos dzimumus pavasarī lieto uzturā, lapās ir daudz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu, tā satur daudz C vitamīna, daudz olbaltumvielu, kālija, dzelzs un kalcija. Nātre jau kopš 16. gadsimta tiek minēta kā efektīvs līdzeklis brūču dzīšanai. Senāk, kad kokvilnas šķiedru Eiropā vēl neieveda, lielās nātres šķiedra tika izmantota virvju, audumu, tīklu un papīra ražošanai.