Medicīnas jeb medicīniskā dēle (Hirudo medicinalis) ir atrasta Ziemeļeiropā, no Īrijas rietumiem līdz Urālu kalniem austrumos un no Dienvidskandināvijas līdz valstīm, kas robežojas ar Vidusjūru. Tipisks dabiskais biotops ir eitrofi ezeri ar dūņainu substrātu, piekrastes veģetāciju un augstu ūdens temperatūru vasarā. Tai ir jābūt arī abinieku (varžu, krupju un tritonu) vairošanās vietai. Bieži tiek ziņots, ka Eiropas medicīniskās dēles barojas gandrīz tikai ar zīdītāju (liellopu, zirgu, briežu, cilvēku) asinīm, bet tie mēdz sūkt arī zivju, ūdensputnu un it īpaši abinieku – gan pieaugušu īpatņu, gan kāpuru asinis. Kurkuļi un jaunie tritoni ir īpaši svarīgi jaunajām medicīniskajām dēlēm, kas pirmajās barošanās reizēs vēl nevar pārkost zīdītāju ādu. Pieaugušas medicīniskās dēles izlien no ūdens, lai izveidotu kokonu mitrā vietā, krastā tieši virs ūdens līnijas. Švammveidīgie kokoni tiek veidoti lielākoties jūlijā un augustā. Kopumā ir atzīts, ka savvaļā medicīniskā dēle sasniedz pārošanās vecumu divu gadu laikā, bet lēni augošās dēles var nobriest tikai ap trīs vai četru gadu vecumu. Lielāko gada daļu, kad ūdens temperatūra ir zema, medicīniskās dēles miera stāvoklī ir ierakušās dūņās vai zem nogrimušiem objektiem dīķa malā. Tiklīdz ūdens temperatūra paaugstinās, dēles jūtīgi reaģē uz zemas amplitūdas virsmas viļņiem un peld iespējamā objekta virzienā, kas izraisa ūdens kustību, lai varētu tam piesūkties.

Eiropas medicīniskā dēle ir viens no zināmākajiem dēļu apakšklases (Hirudinea) pārstāvjiem, jo tās jau izsenis izmantotas flebotomijā (asins nolaišanā). Lielos daudzumos medicīniskās dēles tika iegūtas savvaļā 18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā, tādēļ šī laika perioda beigās daudzās valstīs tās jau bija reti sastopamas.