Uzskaite

Ļoti informatīva bioklimatiskās modelēšanas metode ir uzskaite. To īsteno atkarībā no dzīvnieka sugas, kura tiek uzskatīta. Piemēram, bezastaino abinieku tēviņiem vairošanās laikā ir raksturīgi skaļi riesta saucieni jeb vokalizācija, kas ir sugas specifiska, bieži dzirdama no liela attāluma, un salīdzinoši īsā laikā ļauj veikt liela mēroga uzskaites ar ierobežotiem līdzekļiem. Izmantojot vokalizējošu tēviņu uzskaišu datus, ir iespējams veikt ekstrapolācijas minimālā iespējamā vairojošās populācijas izmēra noteikšanai konkrētā teritorijā

Taču šāda uzskaite ir jāveic pareizi – nepiešamas vismaz 3 uzskaites dažādos laika periodos, izvēloties dienas ar iespējami sliktiem laika apstākļiem. Tāpat ir jāņem vērā sugas specifika, jo saucienu dzirdamības attālums zaļajām vardēm, kokvardei, zaļajam un smilšu krupjiem ir 500 m, parastajam krupim -150 m, purva vardei un ugunskrupim – 100 m, bet parastajai vardei un varžkrupim – 50 m.

Uzskaitē iegūtos datus fiksē gan kontekstuāli (pieraksta ne tikai skaitu, bet arī pulksteņlaiku, temperatūru un laikapstākļus), gan fiksē kartē.

Uzskaitīti tiek arī biotopos mītošie kāpuri, bruņurupuči un citas radības, kuras nav iespējams uzskaitīt pēc vokalizācijas. Tos uzskaita, veicot cītīgu vizuālu izpēti

eDNS

Vides DNS jeb eDNS (environmental DNA) ir ģenētiskais materiāls, ko dzīvie organismi atstāj apkārtējā vidē – ūdenī, augsnē vai gaisā. Tā vietā, lai dzīvnieku vai augu noķertu un pētītu tieši, zinātnieki ņem paraugus no dabas un atrod tur palikušās DNS daļiņas, lai noteiktu konkrēto sugu klātbūtni

Ir dažādi protokoli, kā veic eDNS izpēti. Viens no šādoem protokoliem ir Francijas uzņēmuma SPYGEN izstrādātā tehnoloģija, kas ļauj noteikt ūdenī dzīvojošās sugas (zivis, abiniekus, rāpuļus u.c.), filtrējot ūdens paraugus un analizējot tajā palikušo ģenētisko materiālu.

Pēc ūdens ieguves tiek veikta laboratoriskā analīze, un rezultāti tiek saglabāti vienkopus ar atrašanās vietu. Šādā veidā iespējams konstatēt sugu klātbūtni biotopā, kā arī novērot kādas teritorijas attīstības dinamiku.

Jebkuriem datiem, sevišķi, ja runa ir par maz pārstāvētām sugām, jātiek pareizi interpretētiem. DNS materiāla trūkums ne vienmēr norāda uz to, ka teritorijā nav neviena sugas indivīda. Lai arī metode paredz liela daudzuma ūdens izmantošanu (virs 30 litriem uz mērījumu), ir jāņem vērā, ka dati var neatspoguļot reālo situāciju.

Modelēšana

Kad ir ievākti dati no visām izmantotajām izpētes metodēm, tad tie tiek apvienoti ar ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem un citiem datiem, lai izveidotu kādas sugas izplatības modeli. Jo vairāk un jo dažādāki pētījumi ir veikti, jo precīzāk uz kartes iespējams attēlot kādas sugas izplatības modeli.

Veicot atkārtotu izpēti un modelēšanu, iespējams novērot biotopa attīstības dinamiku un prognozēt biotopa stāvokli nākotnē. Ja ir pamats uzskatīt, ka biotopa stāvoklis pasliktinās, tiek plānota un veikta biotopa atjaunošana