Mūsu vēsais klimats un aukstās ziemas (kad temperatūra var noslīdēt līdz -20 vai -30°C) var izraisīt augstu mirstību dzīvniekiem, kuri ziemo uz sauszemes vai seklos, līdz dibenam aizsalstošos dīķos. Savukārt vasarās karstuma un sausuma dēļ seklie dīķi mēdz pilnībā izžūt.  Tā rezultātā abinieku kāpuri bieži iet bojā vēl pirms tie ir paspējuši pieaugt.

Gadu desmitiem ilgusi lauksaimniecības paplašināšana, mitrāju nosusināšana un mazo upīšu iztaisnošana meliorācijas kanālos ir iznīcinājusi desmitiem tūkstošu mazo ūdenstilpju, kas abiniekiem kalpoja par mājām. Lauksaimniecības zemju pamešanas dēļ atlikušie dīķi un pļavas strauji aizaug ar krūmiem un niedrēm, kļūstot pārāk tumši un auksti sauli mīlošajiem rāpuļiem un abiniekiem. Arī bebru dambji, kas dabiski rada ideālus dīķus abiniekiem, bieži tiek cilvēku iznīcināti. 

Abinieki masveidā iet bojā arī uz autoceļiem pavasara un rudens migrāciju laikā. Papildu draudus rada pavasara kūlas dedzināšana, kurā dzīvnieki iet bojā. Pamestas ēkas, vaļējas akas un nelegālas izgāztuves, kas kļūst par lamatām. 

Šie faktori kopsummā rada vidi, kurā dabiskajai herpetofaunai ir grūtāk izdzīvot un attīstīties.

Latvijas dabā invazīvās sugas parasti ir plēsēji, piemēram, strauji izplatās zivs rotans (Perccottus glenii), kas spēj pilnībā iznīcināt abinieku kāpurus nelielos siltos dīķos. Tāpat draudus rada arī citi plēsēji, piemēram, jenotsuņi un Amerikas ūdeles, kas medī gan pieaugušus abiniekus, gan izēd bruņurupuču olas.

Neatbildīgu cilvēku rīcības dēļ dabā nonāk sarkanausu bruņurupuči (Trachemys scripta), kas kļūst par agresīviem konkurentiem mūsu vietējiem purva bruņurupučiem cīņā par barību un sauļošanās vietām. 

Invazīvās sugas pastāv ne tikai dzīvnieku, bet arī augu pasaulē. Tādas sugas kā Kanādas zeltslotiņa un ošlapu kļava pārņem biotopus, izkonkurējot vietējos augus un aizēnojot dīķu piekrastes. Tas liedz rāpuļiem nepieciešamo saules siltumu.

Eksotisko dzīvnieku tirdzniecības rezultātā dabā nonāk arī jauni, bīstami parazīti un slimības, piemēram, Batrachochytrium dendrobatidis (Bd) infekcija.

Biotopu atjaunošanas darbi dabā bieži vien izskatās kā iejaukšanās, taču patiesībā tie atdarina būtiskus, bet zudušus dabas procesus, piemēram:

• Bebru ietekmes imitācija – eksperti izcērt krūmus un izzāģē invazīvos kokus gar ūdenstilpju krastiem. Tas atjauno saules gaismas piekļuvi dīķiem un ļauj abiniekiem un rāpuļiem sildīties.
• Sausuma imitācija – tiek veidoti jauni, sekli dīķi un baseini (pelķes). Sekls ūdens ātrāk uzsilst, nodrošinot ideālu vidi tritonu un bruņurupuču vairošanās procesam.
• Ugunsgrēka imitācija – īpašās vietās tiek noņemts apaugums un zāles slānis, atsedzot smilšainu augsni. Šādas saulainas un atklātas smilšu zonas ir kritiski svarīgas purva bruņurupučiem un sila ķirzakām drošai olu dēšanai.
• Pavasara plūdu imitācija – tiek veikta ūdenstilpju un meža biotopu attīrīšana, izņemot uzkrājušās dūņas un cilvēku atstātos atkritumus.

Kad biotops ir sagatavots, bieži vien ir nepieciešams palīdzēt dabiskajām sugām atgūt teritoriju. Zinātnieki audzē retus abiniekus (piemēram, sarkanvēdera ugunskrupjus un kokvardes) un pēc tam mazuļus izlaiž atjaunotajos dīķos.

Arī Eiropas purva bruņurupuči tiek īpaši audzēti un izlaisti dabā. Piemēram, Daugavpils (Ruģeļu) projektā plānots izlaist 10 bruņurupučus, kas ne tikai atjaunos savu populāciju, bet arī palīdzēs cīnīties ar invazīvo zivi rotanu, to apēdot. 

Liela daļa negatīvās ietekmes var tikt novērsta, izglītojot sabiedrību, piemēram:

• paskaidrojot, ka nedrīkst dabā izlaist eksotiskos mājdzīvniekus (kā sarkanausu bruņurupučus) vai izplatīt invazīvās zivis.
• aizliedzot un kontrolējot tīklu un murdu izmantošanu dīķos, lai tajos nejauši neietu bojā retie purva bruņurupuči. 

Pastāv iespēja, ka klimata pārmaiņas radīs labvēlīgākus apstākļus apdraudētajām sugām. Ja klimats kļūs ievērojami siltāks, pastāv iespēja, ka Baltijas teritorija kļūs par nozīmīgu patvērumu minētajām sugām. Taču vienlaikus ir jāuzmana arī invazīvo sugu izplatība, lai plēsīgās invazīvās sugas nepārmāktu dabiskos biotopa iemītniekus