Platlapu vilkvālītes ir daudzgadīgi, lieli (sasniedz pat 2.2 m augstumu) vilkvālīšu dzimtas lakstaugi, kas sastopami aizaugošās ezeru un upju krastmalās, dīķos, grāvjos, purvu apmalēs, bieži veidojot blīvas audzes. Visā pasaulē plaši izplatīta suga. Vilkvālītes sakneņi satur cieti, olbaltumvielas, kā arī miecvielas, cukuru, skābeņskābes kalciju, un augu taukus. Senajos laikos no tiem gatavoja miltus vai ēda ceptā veidā, pārtikā izmantoja arī jaunās vālītes, kas pēc garšas atgādina sparģeļus. Miltus no vilkvālītes sakneņiem sāka gatavot pirms 30 tūkstošiem gadu, daudz agrāk nekā no graudaugiem. No izžāvētiem un smalcinātiem vilkvālītes sakneņiem gatavoja kafijas aizstājēju. Vilkvālītes izmanto arī zemās kvalitātes papīra ražošanai.