Peldblakts ir plaši izplatīta visa Eiropā un Kaukāzā, Vidējos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumpalearktikā. Plaši izplatīta un diezgan sastopama visā valstī. Peldblakts ir sastopama dīķos, ezeros un grāvjos. Daudz laikа pavada slēpjoties blīvajā veģetācijā dūņainu dīķu sēkļos. Peldblaktis ir ļoti labi peldētāji, peldot tās izskatās pēc ūdensvabolēm ar tumšu muguru un spīdīgu apaksējo daļu dēļ neliela gaisa spilvena uz vēdera. Agresīvs zemūdens plēsējs, kas barojas ar visa veida bezmugurkaulniekiem un pat kurkuļiem un nelielām zivīm. Peldblaktīm ir asas pincetveida kājas, kuras ļauj tām noķert laupījumu. Tā caurdur laupījumu ar savu stipro snuķi, kas var izraisīt arī sāpīgu “kodienu”, ja ar to uzmanīgi neapietas. Ārpus ūdens pledblaktis labi pārvietojas ātri rāpojot un paslēpjoties zem lapām vai citā drošā patvērumā. Pārziemojušie pieaugušie īpatņi pārojas un oliņas tiek dētas pavasarī ūdensaugu stublājos. Jaunās paaudzes pieaugušie īpatņi parādās vēlā vasarā. Lai arī peldblaktīm ir spārni, tomēr lielākoties īpatņiem ir reducēti lidošanas muskuļi un tie nespēj tālu lidot, lai gan atsevišķos gadījumos tie ir novēroti arī lidojam.